Guntis Grīnbergs “Storent” komandai pievienojās 2010. gadā un nu jau piecus gadus ir pie būvtehnikas nomas uzņēmuma “stūres”.

Uzņēmuma vadītājs vairākkārt akcentē, ka viņam darbs ir dzīvesveids, un mudina ikvienu strādāt jomā, kas aizrauj.

Guntis Grīnbergs uzskata, ka Latvija ir lieliska vieta, kur veidot biznesu, tikai jāprot izmantot iespējas, ar kurām sastopamies katru dienu.

Pastāstiet svarīgāko par sevi kā personību Latvijas biznesa vidē.

Man ir svarīgi redzēt pāri robežām, it sevišķi tagad, kad rīt nekas nebūs tāds, kā bija vakar.

Protams, vienmēr bijuši mainīgi laiki. Es tikai gribu teikt, ka katram uzņēmuma vadītājam ir jādomā par savas identitātes piemērošanu jaunajiem, pietiekoši mainīgiem apstākļiem.

Kādas ir pašreizējās aktualitātes uzņēmumā un nozarē, kurā darbojaties?

Nozarē turpinās aktīva digitālo risinājumu ieviešana, un tas notiek visās būvniecības nozarē iesaistītajās pusēs. Sistēma bija novecojusi, vajadzēja iet laikam līdzi un pandēmija tam bija kā piespiedu dzinulis. Esošās, kā arī gaidāmās pārmaiņas jāuztver kā ieguldījums nākotnē.

Piemēram, “Storent” ieviesa tiešsaistes tehnikas nomas platformu, kur var veikt pasūtījumus pat no mobilā telefona jebkurā laikā. Šobrīd tas jau šķiet pašsaprotami. Tas apliecina, cik ātri pierodam pie pārmaiņām.

Jāpiebilst, ka šogad digitalizācija būvniecības un būvtehnikas nomas biznesā uzņem jaunus apgriezienus. Vēlos aktualizēt būvtehnikas nomas industrijas neseno jaunpienācēju, nomas platforma, kura aptver Baltijas valstis – www.preferrent.com

Manuprāt, darbs un bizness tiešsaistes vidē ir nākotne. Tādēļ paralēli Storent tehnikas nomas platformai tiešsaistē, esam pievienojušies www.preferrent.com ar mērķi, lai esam sasniedzamāki esošiem un potenciāliem Klientiem, kā arī, lai Klienti var izvēlēties labāko piedāvājumu tirgū.

Tāpat kā iepriekš arī tagad, svarīgi ir komanda – mūsu cilvēki ir tie kas ceļ un pilnveido Storent.

Šogad un nākamgad Baltijā būvniecības nozares tendences būs pozitīvas, vērstas uz izaugsmi un nepārtrauktiem, jauniem projektiem, pat neskatoties uz to, ka vērojams straujš būvniecības materiālu cenu kāpums.

Darbam cilvēks velta lielu daļu no savas dzīves. Kāpēc strādājat tieši šajā jomā?

Darbu būvniecības tehnikas nomas nozarē sāku jau studiju gados – tālajā 2001. gadā. Ievērojamā pieredze būvniecības nozarē ir ļāvusi izprast vissmalkākās darbības nianses, jo savā darba pieredzē esmu izgājis, šķiet, visus karjeras posmus. Proti, savas darba gaitas ar būvniecību, tirdzniecību saistītā nozarē sāku kā mehāniķis Valmierā.

Gadu gaitā uzkrāta pieredze, esmu daudz mācījies un ieguldījies, lai celtu profesionālās kompetences. Mana darba pamata sastāvdaļa – komunikācija ar kolēģiem un sadarbības partneriem. Vide ir dinamiska, enerģiska un mani tas aizrauj.

Gadu gaitā ieguldītais darbs, degsme un gribasspēks vainagojās ar pozitīvu vadības novērtējumu un pastāvīgu karjeras izaugsmi. Arī pašreizējais amats ir loģisks turpinājums līdzšinējam profesionālajam ceļam.

Neesmu no tiem vadītājiem, kuri baidās, ka tikai citi mani “nepāraug”. Tieši otrādi – es aicinu komandu apmeklēt profesionālās apmācības, kā arī interesēties par jautājumiem, kas tiešā veidā skar viņu profesionālo darbību. Ar prieku esmu vienmēr noskatījies, ka kāds kolēģis savā izaugsmē ir aizgājis garām man.

Es vienmēr esmu uzskatījis, ka darbs būvtehnikas nomas biznesā nav darbs. Tas ir dzīvesveids. Nenoliedzami izaicinājumi ir ik dienu, tie noteikti nav vienkārši.

Kāds bija jūsu pirmais darbs un ko tas jums ir iemācījis?

Mana pirmā darbavieta bija kokzāģētava, kā tautā saka – gaterī.

Pašmācības ceļā apguvu asinātāja arodu. Vēlāk vadība pamanīja, ka man uzticētais pienākums padodas vairāk nekā izcili, un piedāvāja apmācīt citus. Tas bija mans pirmais profesionālais darbs astoņpadsmit gadu vecumā.

Kad ir dinamiskas darba dienas, tad es atceros tos laikus un saprotu, ka mierīgs un monotons darbs nav man. Asinātāja darbs ir pietiekoši vienmuļš, kur tu dari vienu un to pašu dienu no dienas. Man svarīgs ir izaicinājums, jauni apvāršņi un dinamika.

Vai jūsu karjeras veidošanā/biznesa attīstībā vairāk ir bijis apzinātu soļu vai nejaušību?

Manuprāt, nav neapzinātu soļu – arī atrasties īstajā laikā un vietā ir apzināta rīcība. Cilvēkam jābūt gatavam izmantot iespējas, jo ar tām sastopamies katru dienu.

Ja jūs šobrīd beigtu 12. klasi, kuru profesiju un kādas mācību iespējas tālāk izvēlētos?

Gribu teikt godīgi, es neko nemainītu, katrs mans solis ir bijis apzināts.

Man nav nepiepildīta sapņa par ķirurga vai advokāta profesiju. Tas, ko esmu paveicis līdz šim, ir ceļš uz labāku es.

Kā vērtējat Latviju kā vietu, kur attīstīt biznesu. Kādi ir plusi un mīnusi?

Latvija ir lieliska vieta, kur veidot biznesu. Pilnīgi noteikti. Plusi un mīnusi ir gan te, gan citur. Būtiski ir saskatīt iespējas un rīkoties.

Vienmēr esmu lepojies ar vietējiem uzņēmējiem, kuri sasniedz apbrīnojamus panākumus gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Iezīmējiet, kāda ir jūsu ikdiena pašreizējā amatā.

Komunikācija ar cilvēkiem – ikdienas esence.

Vadītāja svarīgākā loma ir sniegt atbildes uz komandas uzdotiem jautājumiem, lai darbs rit uz priekšu. Turklāt – operatīvas atbildes. Dažkārt lēmumi jāpieņem tūlītēji, bez vilcināšanās.

Komandas iesaistei un motivācijas noturēšanai man kā vadītājam ir svarīgi izvairīties no tā saucamā mikromenedžmenta. Labākais, ko es kā vadītājs varu darīt – uzticēties savai komandai un neapšaubāmi – viņi man, jo tā ir abpusēja sadarbība.

Aizvadītais gads nostrādāja kā paātrinātājs daudziem ilgi briedušiem, tomēr līdz tam nepietiekami plaši izplatītiem darba dzīves paradumiem. Cilvēki, kuri savu darbu uzskata par aicinājumu, ir gatavi daudz vairāk iziet uz kompromisiem gan laika ieguldījuma, gan arī personīgā komforta ziņā. Tieši šāda aicinājuma jeb misijas apziņas modināšana ikvienā no darbiniekiem ir mūsdienīga vadītāja galvenais izaicinājums, un tā nozīme tikai augs, jo saliedētas, motivētas komandas uzrāda daudz labākus biznesa rezultātus.

Kādas ir jūsu personīgās šī brīža aktualitātes?

Uzņēmums ir kā dzīvs organisms, kas nepārtraukti prasa uzmanību. Profesionāli es un uzņēmums augam tieši digitalizācijas aspektā.

Ja raugāmies no personiskā aspekta, tad turpinu pilnveidoties. Uzlaboju publiskās runas prasmes pie Viestura Meikšāna. Uzskatu, ka neskatoties, cik labs orators esi, papildu prasmes katram nāks tikai par labu.

Vai ikdienā izdodas saglabāt darba un personīgās dzīves līdzsvaru? Kā to vislabāk izdarīt?

Lielāko daļu no sava brīvā laika pavadu ar ģimeni. Vienmēr cenšos atrast līdzsvaru starp darbu un ģimeni. Pagaidām tas man ir izdevies.

Kopumā vislabāk atpūšos ceļojot. Un nav svarīgi, vai ceļoju pa Latviju, vai ārpus tās robežām. Pēdējos gados tepat Latvijā esmu atklājis ļoti daudz skaistu vietu, par kurām neko nezināju un kuras nebiju redzējis!

Bieži paralēli klausos trīs vai četras audiogrāmatas, no kurām viena obligāti ir par darbu ar personālu. Interesē arī grāmatas par biznesa tematiku un daiļliteratūra. Tā ir gan atpūta, gan sava redzesloka paplašināšana.

Kas jūs iedvesmo un motivē gan dzīvē, gan darbā?

Ideja, kurai es ticu. Tas mani uzlādē. Tas ir kā dzinējspēks iet, darīt un īstenot ieceres.

Kādu padomu jūs dotu tiem, kas grib sākt darbu nozarē, kurā strādājat? Ar ko jārēķinās?

Teikšu vēlreiz, tas nav darbs, tas ir dzīvesveids.

Gan šajā nozarē, gan citās visa pamats, lai cilvēks ir laimīgs, – viņam jāmīl tas, ko viņš dara. Tad viss izdosies.

Nozare ir dinamiska un interesanta. Ja tas cilvēku saista, tad nav būtiski, kāda ir iepriekšējā darba pieredze vai izglītība, jādara tas, kam tic un par ko deg acis.

Kur un kā uzlādējaties, gūstat pozitīvas emocijas?

Man atpūta, lai prāts atslēdzas, ir labs kino. Tā var būt jaunākā filma vai labs melnbaltais kino.

Sports noteikti ir tas, kur uzlādējos. Mani aizrauj pludmales volejbols, trenējos jau vairākus gadus.

Katram vajadzētu atrast savu veidu, kā uzlādēt izsīkušās baterijas. Manuprāt, nav pamata sekot līdzi tendencēm vai tam, ko saka citi. Galvenais atrast savu enerģijas atjaunošanas veidu vai paņēmienu un justies lieliski.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par jums un jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Esmu arī mediators. Iegūtās prasmes noder darba vidē, piemēram, radušos konfliktsituāciju risināšanā.

Vienmēr vajag meklēt to, kas tev nepieciešams, lai kļūtu labāks nekā tava iepriekšējā versija.

Kas jūs pēdējā laikā ir patīkami vai nepatīkami pārsteidzis?

Šogad mūs lutināja ziema ar sniega kupenām un vasara ar Itālijai līdzīgu saules karstumu.

Kā jūs iztērētu loterijā laimētus desmit tūkstošus eiro?

Es nepērku loterijas biļetes, es ticu saviem spēkiem. Neticu vieglai naudai, pats savas laimes kalējs, pats būvēju un izdzīvoju savu sapni.

Tomēr, ja laimētu desmit tūkstošus eiro, uztvertu to kā zīmi, ka man kādam jāpalīdz, un laimēto naudu ziedotu.

Ja jums piedāvātu rītdien pavadīt jūsu ideālo dienu. Kāda tā būtu?

Cilvēkam, kuram patīk tas, ko un kā viņš dara, ikviena diena ir ideāla.

Protams, katra no tām ir citādāka, ar jauniem notikumiem un pavērsieniem.

Pieņem to, kas tev ir, un esi pateicīgs.

Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu atgadījumu no dzīves, kas mudina pasmaidīt.

Atgadījums no darba dzīves: telefonsaruna, kur tiek stāstīts, kā atbraukt uz nomas punktu.

Telefonsaruna – es un klients:

Brauc pa kreisi, tad pa labi garām pārtikas veikalam, šķērso upi, pēc 200 metriem straujš pagrieziens pa labi un galamērķis būs sasniegts.

Klients izbrauc izstāstīto ceļu, zvana atkal un saka, ka nomas punkta tur nav, esot autoserviss. Savāda situācija, vaicāju, kurā pilsētā atrodas, izrādās – es esmu Valmierā, klients – Jēkabpilī.

Ikdiena ir pilna ar notikumiem un par tiem jāmāk pasmaidīt, citkārt jāprot pasmieties par sevi. Humors ir daļa no ikdienas.

Kādas ir jūsu dzīves laikā gūtās atziņas?

Ikviens dzīves mirklis un notikums kaut ko iemāca, jāprot būt vērīgam un pamanīt izmaiņas, kā arī novērtēt, izvērtēt, ko tās dod tagad un ilgtermiņā.

Kādu jūs gribētu redzēt Latviju pēc desmit gadiem?

Man patīk Latvija arī tagad. Noteikti tā būs īpaša arī pēc desmit gadiem.

Mums kā nācijai jāstrādā, lai mūsu valsts kļūtu labāka gan ekonomikā, gan rūpniecībā, gan kultūrā. Zeme, uz kuru vēlas atgriezties mūsu tautieši un veidot ģimeni.